Galda hokejs ir sporta veids ar kuru nodarbojas vairāk kā 30 valstīs Eiropā, Āzijā un Amerikā. Pastāv daudz un dažādu galda hokeja spēles laukumu, bet tikai zviedru firmas STIGA konstruktoru veidotā PLAY-OFF versija ir ieguvusi starptautisku profesionāļu atzinību, jo spēles konstrukcija gadu gaitā tika uzlabota, ņemot vērā spēlētāju ieteikumus. Uz STIGA galdiem tiek aizvadīti valstu čempionāti, starptautiski turnīri un pat pasaules un Eiropas čempionāti.

Galda hokejs ir dinamiska un aizraujoša spēle ar bagātu vēsturi - pirmie mehāniskie spēļu galdi tika izgatavoti 1932. gadā Toronto, Kanādā, bet pirmās meistarsacīkstes - Zviedrijas čempionāts, notika 1982. gadā. Galda hokeja meistaru sacensība ir aizraujošs skats. Galda hokejistam ir nepieciešami ilgi un rūpīgi treniņi, lai paaugstinātu savu meistarības līmeni un apgūtu daudzus tehniskos elementus, laba reakcija, ātra domāšana, prasme analizēt situācijas un pamatīga fiziskā izturība, bet tajā pat laikā šī spēle ir pieejama jebkuram neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Latvijā galda hokejs ir pazīstams jau sen. Daudzi atceras vēl padomju laikā ražotos hokeja galdus, kas gan bija stipri vienkāršoti, tādēļ šis sporta veids tolaik neguva lielu popularitāti. 1998. gadā, pateicoties Ērikam Lokam, arī pie mums tiek uzsāktas sacensības uz STIGA galdiem. 1999. gada 16. decembrī tiek dibināts Rīgas Galda Hokeja Klubs (RGHK), bet 2000. gada 3. augustā tika nodibināta Latvijas Galda Hokeja Federācija (LGHF). Jau 2000. gadā LGHF sadarbībā ar OKarte (Latvijas Mobilais Telefons) aizvadīja Rīgas Kausu, kurā piedalījās ap 200 spēlētāju. Pēc dažādu laikrakstu publikāciju un speciālistu atzinumiem tas bija viens no veiksmīgākajiem un visplašāk apmeklētākajiem turnīriem Eiropā (Atklātais Zviedrijas čempionāts sapulcē ap 150 dalībnieku). Pateicoties savai masveidībai un popularitātei 2003. un 2004. gadā Rīgas Kausam tika piešķirts Eirolīgas posma statuss, un no 2005. gada tas ir iekļauts Pasaules Galda hokeja tūrē kā “Lielā sešnieka” sacensības. Rīgas kauss deva strauju impulsu galda hokeja attīstībai un īsā laikā tika izveidoti vairāki galda hokeja klubi dažādās Latvijas vietās.

2005.gada decembrī LGHF ar Finanšu ministrijas lēmumu ieguva Sabiedriskā labuma statusu, kas ļauj federācijai saņemt ziedojumus galda hokeja attīstībai, savukārt naudas ziedotāji saņem nodokļu atlaides no ziedotās summas.

2006.gada 16.martā Latvijas Nacionālā Sporta Padome atzina galda hokeju par sporta veidu un piešķīra LGHF tiesības vadīt un koordinēt galda hokeja darbu Latvijā, veidot Latvijas valsts izlasi dalībai Pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pārstāvēt valsti Starptautiskajā Galda hokeja federācijā (International Table Hockey Federation – ITHF).

2006.gada 6.septembrī LGHF tika uzņemta Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP).

Edgars Caics (centrā) izcīnīja 1. vietu 2006.gada Eiropas čempionātā junioru klasē

Kopš 1989. gada reizi divos gados, tiek aizvadīti pasaules čempionāti (PČ) galda hokejā. Latvijas izlase ir piedalījusies jau 8 no tiem, iekarojot sev vietu pasaules labāko valstu sešniekā. Cīrihē 2003. gada PČ dalībvalstu pārstāvju sapulces laikā LGHF ieguva tiesības rīkot nākamo pasaules čempionātu. 2005.gada 3.-5. jūnijā Rīgā, RTU lielajā zālē, notika 9. Pasaules čempionāts galda hokejā. Šis PČ iegāja pasaules galda hokeja vēsturē vairāku notikumu dēļ- vislielākais dalībnieku skaits PČ - 182, vislielākais pārstāvēto valstu skaits – 23 (šie abi rekordi netika pārspēti 10.-12. Pasaules čempionātā), pirmo reizi notika dāmu komandu un veterānu sacensības, papildinot PČ sacensību programmu līdz 6 nominācijām (vēl juniori, dāmas, kopējā klase un komandas), kā arī 3. jūnijā 15 valstu galda hokeja federāciju pārstāvji, tai skaitā arī LGHF prezidents, parakstīja Starptautiskās Galda Hokeja Federācijas (ITHF) statūtus, tādējādi vienojoties par šīs starptautiskās organizācijas izveidi. ITHF šobrīd ir 18 valstis.

Par pirmo lielāko Latvijas galda hokeja spēlētāju starptautisko panākumu 2006.gadā kļuva rīdzinieka Edgara Caica izcīnītā 2. vieta 2005./2006. g. sezonas Pasaules Galda hokeja tūres kopvērtējumā. Šajā sezonā tūrē kopā notika 13 sacensības- Dānijā, Kanādā, 2 reizes ASV, Ungārijā, Slovākijā, Vācijā, Somijā, Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā un Čehijā.

Latvijas izlases vīru komanda ieguva 2. vietu 2009.gada Pasaules čempionātā

2006.gada 2.-4. jūnijā pēc 14 gadu pārtraukuma notika Eiropas čempionāts. Tajā Latvijas vārds tika pieminēts daudzas reizes. Vispirms Edgars Caics izcīnīja bronzas medaļu kopējā (pieaugušo) klasē, bet nākamajā dienā grūtā cīņā Latvija tika pie pirmā čempiona titula- E.Caics kļuva par Eiropas čempionu junioru klasē. Šajā pašā dienā notika Eiropas čempionāta komandu sacensības, kurās Latvijas kungu komanda ieguva 3.vietu, bet dāmās piekāpās tikai čehietēm un ieguva 2.vietu.

Pie pirmajām Pasaules čempionāta medaļām Latvija tika 2007.gada 10.jūnijā, kad 10. Pasaules čempionātā, kurš notika Maskavā, otro un trešo vietu junioru klasē izcīnīja Edgars Caics un Atis Sīlis.

Latvijas izlases dāmu komanda ieguva 2. vietu 2006.gada Eiropas čempionātā

2008.gada 13.-15.jūnijā Rīgā notika 4. Eiropas čempionāts galda hokejā. Kopējā (pieaugušo) klasē, izturot ļoti spēcīgu konkurenci, Latvijai bronzas medaļu izcīnīja Atis Sīlis.

2009.gada vasarā Budapeštā Latvijas izlases spēlētāji sasniedza vēl nebijušus panākumus Pasaules čempionātā.
OPEN kategorijā pirmo reizi Latvijas pārstāvjiem izdevās iekļūt izslēgšanas spēļu (play-off) stadijā, turklāt uzreiz četriem! Labākais sasniegums Edgaram Caicam - 6.vieta pēc piekāpšanās nākamajam divkārtējam Pasaules čempionam Roni Nuttunen 1/4 finālā.
Savukārt Latvijas vīru komanda pirmo reizi tika pie medaļām. Pieveicot favorītus zviedrus, somus un čehus, Latvijas komanda piekāpās tikai Krievijai, rezultātā izcīnot sudraba medaļas!
Latvijas dāmu komanda izcīnija 3.vietu.

2010.gada Eiropas čempionātā Zviedrijā pie sudraba medaļām tika gan dāmu komanda, gan jaunievedums- junioru komanda, savukārt vīru komanda ieguva bronzu uzvarot Somijas pārstāvjus.

Pasaules labākie juniori 2007.gadā Edgars Caics (2.vieta), Roni Nuttunen (1.), Atis Sīlis (3.)

2011.gada Pasaules čempionātā Somijā Latvijas vīru komanda atkal pieveica Zviedrijas komandu un izcīnīja bronzas medaļas. Edgars Caics individuālajās sacensībās uzrādīja līdz šim augstāko sasniegumu Latvijai - 4.vieta Open klasē.

2012.gadā Eiropas čempionāts atkal tika aizvadīts Rīgā. Šajā turnīrā Latvijas dāmu izlase izcīnīja bronzas medaļas, bet vīru komanda turnīra laikā piekāpās tikai vienu reizi - Krievijas izlasei finālmačā. Individuāli, Open klasē, Atis Sīlis izcīnīja sudraba medaļu.

2013. gada Pasaules čemopinātā Atis Sīlis un Edgars Caics kāpa uz augstākajiem pakāpieniem OPEN (kopējā) klasē, Atim kļūstot par pasaules čempionu, bet treniņu biedrs Edgars izcīnīja sudrabu, kā arī pēc šī panākuma ierindojās pirmajā vietā Pasaules reitingā. Arī 2013. gada Pasaules čempionātā Latvijas vīru komanda izcīnīja 2.vietu.

2014. gadā Latvija pēdējā brīdī pārņēma Eiropas čempionāta organizāciju no Ukrainas. Iespējams tieši mājas sienas palīdzēja Latvijas komandai izraut uzvaru finālā pret Krievijas komandu un pirmo reizi kļūt par Eiropas čempioniem.

2015. gadā atkal latvieši ierindojās starp pasaules spēcīgākajiem - Atim PČ sudrabs, bet Edgaram bronza.

Visos trijos pēdējos Pasaules klubu čempionātos (2012., 2014. un 2016. gadā) uzvarēja Rīgas BJC  "Laimīte" komanda.

2016. gadā Tallinā, Igaunijā notikušajā Eiropas čempionātā individuālajās sacensībās Edgars Caics izcīnīja čempiona titulu.

2017. gadā Čehijā Edgars Caics izcīna arī Pasaules čempiona titulu, piedevām vēl arī uzvar 2016./2017. gadu sezonas Pasaules Tūres kopvērtējumā un kļūst par Pasaules reitinga līderi, tādējādi vienlaicīgi visi aktīvie tituli pieder viņam.
Bez tam Latvijas sieviešu komanda Pasaules čempionātā pārsteidz visus un izcīna zelta medaļas.

Nākamais Eiropas čempionāts notiks 2018.gadā Zviedrijā, bet nākamais Pasaules čempionāts 2019.gadā Baltkrievijā.

Pasaules čempionāta labākie 2017.gadā Maksims Borisovs (2.vieta), Edgars Caics (1.), Oskars Henriksons (3.)