www.galdahokejs.lv

Visbiežāk turnīros var piedalīties jebkurš spēlēt gribētājs, taču organizatori var noteikt arī kādus ierobežojumus, piem., ka var piedalīties tikai skolēni vai tikai seniori.

Latvijas turnīros lielākoties nav nepieciešams iepriekš pieteikties, tomēr, gatavojoties lielām sacensībām, piem. Rīgas Kauss vai Latvijas čempionāts, organizatori lūdz spēlētājus pieteikties iepriekš, lai būtu iespējams plānot turnīra norisi.

Uz turnīru jāierodas vismaz 10-15 minūtes iepriekš, jāpiesakās pie tiesnešu galdiņa (neatkarīgi no tā vai ir bijusi iepriekšēja reģistrācija vai nav) un jāsamaksā dalības maksa (tā svārstās no 0.50 līdz 3 Ls, atkarībā no dalībnieka vecuma un turnīra mēroga).

Pēc reģistrācijas beigām sacensību tiesnesis paziņo spēlētāju sadalījumu pa grupām. Ja spēlētāju skaits nav liels, tad iespējams, ka visi dalībnieki startē vienā grupā.

Katrai grupai ir sava nodalīta galda hokeja galdiņu rinda ar atbilstošu skaitu galdiņu. Visi grupas dalībnieki ieņem vietas pie galdiem. Pēc katras spēļu kārtas izspēles un rezultātu fiksēšanas, spēlētāji izdara soli pa labi, nostājoties pie nākamā galdiņa. Ja grupā ir nepāra skaits spēlētāju, tad vienam no spēlētājiem ir brīva viena spēļu kārta (piem., ja grupā ir 19 spēlētāji, tad spēles notiek uz 9 galdiņiem, bet rindas galā 1 spēlētājs atpūšas). Tā pēc katras spēļu kārtas virzoties „soli pa labi” spēlētāji veic pilnu apli ap visiem spēļu galdiem, izspēlējot vienu spēli ar katru no pretiniekiem savā grupā. Tāda pat sistēma tiek lietota, ja grupā ir pāra skaits spēlētāju (piem., 18), tad viena papildus brīvā vieta grupā arī virzās „soli pa labi”. Visbiežāk, lai nerastos pārpratumi, brīvajā vietā novieto galda hokeja kasti vai noliek krēslu.

Pēc katras spēļu kārtas tiek fiksēti spēļu rezultāti.
Mazā turnīrā sacensību galvenais tiesnesis var apstaigāt visus dalībniekus un rakstīt rezultātus kopējā tabulā. Lielākā turnīrā, kurā netiek izmantots dators rezultātu apkopošanai, dalībnieki fiksē savus pretiniekus un rezultātus savā individuālajā lapā, kuras pēc visu spēļu kārtu izspēlēšanas nodod tiesnesim. Individuālajā lapā ir šādas ailes – spēlētāja uzvārds un grupas nosaukums, pretinieka uzvārds, spēles rezultāts (piem., ja uzvarējāt ar 3 pret 2, tad jāraksta 3:2, ja zaudējāt ar tādu pat rezultātu, tad 2:3), spēlētāja kopējais uzvaru-neizšķirtu-zaudējumi skaits, kopējais gūto un zaudēto vārtu skaits, spēlē iegūto punktu skaits (par uzvaru 2 punkti, par neizšķirtu – 1, par zaudējumu – 0), kopējais punktu skaits.
Lielos turnīros rezultātus apkopo ar datora palīdzību. Šajā gadījumā iepriekš tiek sagatavotas grupas kopējās lapas katrai spēļu kārtai. Kopējā lapā tiek norādīts pie kura galdiņa un kurā pusē jāspēlē katram dalībniekam (sistēma „solis pa labi” saglabājas). Pēc katras spēļu kārtas spēles uzvarētājs dodas pie grupas kopējās lapas un fiksē tur rezultātu, ja ir bijis neizšķirts, tad viens no spēlētājiem fiksē rezultātu. Lietojot grupas kopējo lapu individuālās lapas nav obligātas.

Parasti pēc grupas riņķa turnīra rezultātu apkopošanas, dalībnieki tiek sadalīti līgās (piem. labākie četri no katras grupas veido 1.līgu, nākamie četri- 2.līgu u.t.t.) un notiek sacensību otrā kārta- līgas riņķa turnīrs.
Ja sacensību nolikums to paredz, tad, līgu labākie spēlētāji kvalificējas izslēgšanas spēlēm (play-off), kuras tiek izspēlētas līdz 3 vai 4 viena spēlētāja uzvarām. Zemāko līgu play-off sērijas parasti sākas ar 1/2 finālu, bet 1.līgas ar 1/4 vai 1/8 finālu.

Piedaloties lielākā turnīrā, jārēķinās, ka tam tiks patērēts diezgan daudz laika un spēka. Latvijas reitinga turnīrā katram spēlētājam sanāk izspēlēt apmēram 30-40 spēles, bet tiem kuri iekļūst play-off kārtā vēl vairāk.