www.galdahokejs.lv

14.08.07.
Ivars Viļķens, Intars Žubeckis

Spēlējot turnīrā, bieži pamanām, ka spēļu galdiem ir saliekti kontaktstieņi, vai arī galdi sabojāti kā savādāk.
Viens no kaitinošākajiem defektiem ir saliektie kontaktstieņi, jo tas traucē precīzi kontrolēt ripu. Parasti tie rodas divu apsvērumu dēļ: a) neuzmanīga apiešanās ar spēļu galdu sacensību starplaikos (spēlētajiem pārvietojoties pa sacensību norises vietu; arī galdu neuzmanīga transportēšana); b) rupja apiešanās ar galdu spēles laikā.

Daudzi spēlētāji beidzot spēli pamet galdu un kontaktstieņus atstāj izvilktā stāvoklī. Vēlāk spēlētajam, pārejot pie cita galda vai ejot pierakstīt rezultātu, aiz neuzmanības gadās aizķerties aiz šiem izvilktajiem stieņiem. Tā kā tas pašam spēlētājam ir negaidīti, tad arī ne uzreiz izdodas noreaģēt un apstāties. Parasti šādi salocītus kontaktstieņus ir ļoti grūti iztaisnot līdz ciešamai kondīcijai pat pieredzējušajiem spēlētājiem.

Būtiski kontaktstieņu saliekšanu šādā veidā varētu mazināt, ja spēlētāji, aizejot no galda, apzinīgi aizbīdītu kontaktstieņu prom no sevis līdz galam.

Tāpat vieni no kontaktstieņu iznīcinošākajiem iemesliem ir galdu transportēšana iepakojumu kastēs vai pat ārpus tām. Ja kastes aizveramie gali ir bojāti, tad tos nevar pienācīgi aizvērt, un slīpumā kontaktstieņi izbīdās ārpus kastes. Tad nu par kontaktstieņu saliekšanas cēloni var kļūt daudz kas: garāmejošie cilvēki, pārvietojami priekšmeti, arī nesot pašus galdus pa durvīm, gar sienu utt..

Tomēr bieži par kontaktstieņu saliekšanas iemeslu var kļūt pašu spēlētāju rīcības spēles laikā. Pieliekot kontaktstienim tikai aksiālu spēku (bīdot to uz priekšu un atpakaļ) un vērpes momentu (ripas metiena brīdis), protams, ir nereāli to saliekt. Saliekt to var tikai tad, ja papildus uz stieni tiek pielikts arī radiāls spēks (t.i. no sāniem, augšas un apakšas). Tad nu "komplektā" ar jau pieminēto spēcīgu bīdes kustību un/vai griezes momentu šis aksiālais spēks ir par iemeslu kontaktstieņu saliekšanai. Visbiežāk no tā cieš tieši visu triju uzbrucēju un kreisā aizsarga (ja locījuma vieta ir ~10-20cm no figūriņas) kontaktstieņi.

Tāpat par kreisā aizsarga saliekšanas iemeslu varētu būt kontaktstieņa bloķēšana pret pagriešanos nevis ar roku, bet gan ar gurnu vai kājas augšstilbu. Taču par šo iemeslu liecina tikai viens parametrs - kontaktstienis saliekts ~6-8cm attālumā no figūriņas. Vēl retākos gadījumos sastopama labā uzbrucēja kontaktstieņa saliekšana ar roku vai citu ķermeņa daļu, bloķējot tā pagriešanos.

Parasti kontaktstieņi, kas saliekti spēles laikā, viegli padodas iztaisnošanai līdz pieņemamai kondīcijai. Šajā gadījumā varētu pat teikt, ka ideāli taisni kontaktstieņi ir tikai galdam iznākot no rūpnīcas.

Ir dzirdēts spēlētājus jautājam par to, kāpēc galdu spēles virsmā ir izdrupuši vai izlauzti robi figūriņas bīdīšanas ceļa pašā galā? Viss ir ļoti vienkārši. Ja uz kontaktstieni bīdes kustības laikā pielikts tikai aksiālais spēks (tas, kurš nepieciešams tikai bīdīšanai), tad pārlieku liela šā spēka rezultātā kontaktstieņa galā esošais figūriņas turētājs tiek izsists no sliedes un tas atduras pret plāno spēles laukuma virsmu. Pieliekot samērīgu spēku tas nevar notikt.

Otrs iemesls ir tāds, ka spēles laukuma virsma tiek izlauzta ar figūriņas nūju, kad tā aizgriezta prom no spēlētāja. Tas parasti notiek ar centra uzbrucēju un kreiso aizsargu. Fizikāli tam ir pavisam vienkāršs pamatojums. Ja bīda kontaktstieni uz priekšu prom no spēlētāja un vēl aksiāli spiež uz stieni no augšas uz leju, tad atspiežoties stieņa vidusdaļai pret galda rāmi, figūriņas gals tiek spiests uz augšu. Tā kā figūriņas turētājs šādas kustības novēršanai iestiprināts sliedē, tad kontaktstienis tiek deformēts ar liekumu uz augšu, savukārt, figūriņas nūja pārvietojas uz leju, kas notiek dēļ kontaktstieņa izliektās ass. Ja šo deformāciju rezultātā figūriņa nūja atrodas zemāk par laukuma virsmu, tad nūja atsitas pret laukumu ar kontaktstieņa bīdīšanas spēku.
Līdzīgi defekti notiek, kad kontaktstienis atvilkts līdz galam izvilkts atpakaļ, taču cilvēka rokas biomehānisko īpašību dēļ kontaktstienis tiek spiests no apakšas uz augšu, bet kontaktstienis izliekts uz leju. Brīdī, kad figūriņas nūja tiek pagriezta spēlētāja virzienā, tā var atrasties zemāk par laukuma virsmu un, bīdot vai griežot kontaktstieni, tā atduras pret laukuma virsmu. Visbiežāk tas notiek ar kreiso un labo uzbrucēju.