Igauņu ekspansija!
Pēc virsraksta varētu spriest, ka igauņi ir masveidā sākuši piedalīties LRT, bet nekā! Lieta slēpjas nevis kvantitātē, bet gan kvalitātē. Ar minimāliem spēkiem - 4 dalībniekiem divos LK posmos igauņi ir sacēluši pamatīgu vētru - izcīnot 7 godalgotās vietas dažādās nominācijās, turklāt visi 4 ir LK kopvērtējuma trijniekā! Vēl ir saprotams, ka tas ir panākts sieviešu, senioru un junioru nominācijās, bet nu pienāca arī reize, kad godalgota vieta ir izcīnīta OPEN klasē, kas ir salīdzinoši daudz grūtāk izdarāms, jo galda hokeja tradīcijas, izaugsmes iespējas un viss pārējais Latvijā ir daudz augstākā līmenī nekā Igaunijā! Kā tad tā! Kā tas ir iespējams? Pajautātu nezinātājs, vai arī kāds, kurš nebūs īpaši pievērsis uzmanību tam. Arī mani tas neatstāj vienaldzīgu! Bet visam ir loģisks izskaidrojums. Pirmkārt jau tie Igaunijas spēlētāji, kuri piedalās LRT ir savas valsts izlases līderi, lai arī to nav daudz. Liels ieguldījums visā ir viņu regulāra līdzdalība vismaz 3 gadu garumā mūsu LRT. Pa šo laiku Latvijā ir nomainījusies vesela paaudze galda hokejistu un ja vien turpmāk spēlētu arī iepriekšējo gadu līderi un augšgala spēlētāji, tad dalībnieku skaits būtu pāri 150 un vidējais līmenis būtu krietni vien augstāks un ej nu sazin kā klātos igauņiem. Tieši paaudžu maiņai ir vistiešākais izskaidrojums - senioru konkurencē igauņu seniori sākuši spēlēt nosacīti nesen - aptuveni 3-4 gadus nopietnā līmenī, tātad viņiem iekšā vēl ir azarta dzinulis, bet dažam labam mūsu senioram aiz muguras ir jau 8, 9 un pat 10 sezonas. Protams, seniori jaunāki jau nepaliek, arī prioritātes tādā vecumā var būt citas un arī solīdā sezonu nasta liek sevi manīt. Tādēļ aizvien retāk var sastapt piedaloties mūsu vecmeistarus, no kuriem daudzi spēlē pietiekami labā līmenī. Tāpēc nav brīnums, ka regulāri nepiedaloties Aivaram Vāveram, Salvim Skarainim, Arnim Vītolam, Jānim Ķirsim, Vilnim Zoldneram, Egīlam Belševicam un Ilgvaram Pavlovskim igauņu veterāni ir izsitušies priekšā. Par junioriem - te mums ir nomainījušās pat vairākas paaudzes un tieši šajā brīdī sagadīšanās pēc juniori ir viszemākajā punktā - pēdējās sezonās par onkuļiem kļuva A.Sīlis, E.Caics, J.Kalnēvics, K.Balodis, D.Ziemelis, A.Verčins un vēl vesels bars augstas klases spēlētāji. Kaut kad jau tiem krājumiem bija jābeidzas un tieši šajā mirklī junioru potenciāls ir zemākā līmenī, nekā pērnajos gados! Ar sievietēm savukārt ir kā ar bitēm - kad nekad neko nevar zināt. Tā kā sieviešu mums ir maz ( arī visā pasaulē regulāri un pietiekami augstā līmeni spēlē pamaz daiļā dzimuma pārstāves ), tad tas vēl būtu saprotams. Uzmetot aci šai bildei secinājums izskatās visai loģisks!
Igaunis izjauc dueli!
Nu pēc lielākas kurnēšanas, kad tad beidzot pašmāju lielajos mačos no kāda rokas kritīs kāds no mūsu diviem Pasaules topa spēlētājiem ( protams, tas jau ir noticis, tikai ļoti reti un pēdējo reizi nākas statistikas ailēs meklēt ar palielināmo stiklu ) un kurš būs tas, kas izjauks bieži vien ierasto abu līderu spēli finālā, beidzot tas arī notika. Tikai ar nožēlu ir jāsaka, ka to nespēja neviens no letiņiem. To izdarīja igaunis Jevgēnijs Žolobovskis! Un uzveikts jau 1/4f stadijā tika Edgars Caics! Sagadīšanās vai nē, jau otrajā turnīrā pēc kārtas Edgars izstājas 1/4finālā - nesen, šajā izslēgšanas spēļu stadijā tika zaudēts K.Balodim Inčukalna GHK jubilejas turnīrā, kurā bija ļoti spēcīgs dalībnieku sastāvs. Var jau kurnēt, kā tad tam igaunim izdevās vispār tikt līdz tai 3.vietai - protams, bez veiksmes jau arī neiztikt, bet izcīnītais fakts ir godam nopelnīts - 1/8f tika apspēlēts tautietis I.Saveļjevs, 1/4f nesagatavotais un iespējams nedaudz pašpārliecinātais E.Caics, pat pats bija pārsteigts un nedaudz piesarcis par savu nevarēšanu. Visbeidzot spēlē par 3.vietu nekādu cerību netika atstāts S.Mihejevam, kurš pirms tam izsita gan J.Kalnēvicu, gan K.Balodi. Tikmēr izstājoties galvenajam sāncensim, nesastapis nopietnu pretestību, uzvaru izcīnīja Atis Sīlis. Finālā pretestību viņam centās sastādīt Saulītis jaunākais. Tagad katrā posmā izskatās, ka brāļi Saulīši ir gatavi Inčukalnam atnest vismaz pa vienai godalgai - tagad kārta Edgaram Saulītim! Dāmām, pēc vairākkārtējām 7.vietām grupu turnīros, beidzot 1.līgā iekļuva un 1.vietu dāmām izcīnīja Ilze Zuce-Tenča. 1.līgas cienīgs varoņdarbs izdevās arī Baibai Dacei Ozoliņai. Trešā palika kaimiņiene Marija Saveļjeva, kurai tas pa spēkam bija 1.posmā, bet šoreiz viņu piemeklēja Ilzes iepriekšējo maču liktenis grupā, bet 2.līgā klājās smagi - tikai 44.vieta, lai arī starp dāmām bija trešā. Senioriem dubults panākums igauņiem - I.Saveļjevam un V.Hamdamovam, bet mūsu kanti mēģināja turēt Vilnis Zoldners ( Salvis Skarainis, diemžēl nespēja iekļūt 1.līgā ).
Augšgala spēku izlīdzināšanās.
Pēc vairākiem mēģinājumiem iepriekšējās sezonās ( bija viens mēģinājums 1/8f spēlēt ar 12 spēlētājiem ) padarīt dzīvi play-off stadijā interesantāku vai savādāku, beidzot, nedaudz laužot stereotipus LGHF iekšienē, izslēgšanas spēlēm LK ietvaros ir ļauts iegūt citu veidolu. Kā tik nav spēlēts! Bet spēlēts, pēc šī principa ( sākot ar 1/4f ) ir jau gana ilgi un laiks ir prasījis pārmaiņas. Skeptiķi jau ir izteikušies - priekš kam mums tie garie play-off ( sākot ar 1/8f ) - tāpat jau tie stiprākie apsitīs tos sekotājus. Te tev nu bija sekotāji. Lai arī, kā jau minēju, katru sezonu galda hokeju pamet pa kādam stipram spēlētājam, tieši otrādi, tas nav ietekmējis sīvas cīņas vismaz pirmajos divos posmos. Un kas tad notika pirmajos divos posmos - 1.posmā sērijas uzvarēja 3 pēc apļa zemāk esošie spēlētāji, bet 2.posmā pat 4! Un šeit nav nekāda sakara ar to, ka stiprākie spēlētāji uzskatot, ka play-off ir vieglāk iekļūt, sev ir devuši atlaidi! Domājams pilnīgas muļķības - kurš tad jau 1/8f vai 1/4f gribētu spēlēt ar tik pat spēcīgu spēlētāju! Domāju, ka ne viens! Un te nav pat ko kurnēt par spēlēm līdz 3 uzvarām. Ja esi stiprs, tad sasniegsi pirmais arī trīs uzvaras! Te gan stiprākajiem spēlētājiem būtu jābeidz čīkstēt ( ir bijuši gadījumi ) un jāslīpē spēle tieši play-off ( vairāk gan taktikas izstrāde pret konkrēto pretinieku, kā pārvarēt neērto pretinieku un visvairāk sakārtot savu psiholoģiju )! Arī igauņu kolēģi ir atzinīgi novērtējuši, to, ka iespēja tiek dota vairākiem spēlētājiem uzspēlēt un izbaudīt play-off spēļu virtuvi!
Eksistējam?!
Un vēl kā eksistējam - uz posmu ieradās 89 spēlētāji!!! Tas viss pēc pagājušās sezonas nobeiguma. Var jau teikt, ka ļoti lielu artavu ir ielikuši ventspilnieki uz turnīru atvedot gandrīz 1/4 daļu spēlētāju ( ventspilnieki gan sola pie sevis vēl lielāku dalībnieku skaitu - posmā varētu piedalīties arī Ventspils novada mačos startējošie! ), bet tik un tā tas ir ļoti daudz. Bez visa tā posmā pat nepiedalījās 3 elites spēlētāji ( pirmā posmā abi (!) bronzas fināla pārstāvji - brāļi Saulīši un D.Ziemelis. ), kaut kur pazuduši ir jēkabpilieši un atkal nespēlēja HK Lausks pārstāvji! Iepriecināja arī pārstāvniecību skaits - 14! Jāsāk jau būtu ar ārzemniekiem - par 4 Igaunijas izlases pārstāvju dalību viss tā kā būtu skaidrs, bet vēl viens ārzemnieks no Vācijas, kuram gan klājās grūti - 78.vieta. No Ventspils puses sabrauca 22 galda hokejisti - 9 no jaunizveidotā VSJN Ventspils, 3 no Ventspils GHK, 1 pārstāvis no Popes un 9 bez kluba esošie. 18 dalībnieki no mājinieku inčukalniešu puses, 17 no dažādiem Rīgas klubiem un 3 individuāli, 16 no Skrundas GHK, 6 no KŽDC Valmiera, 2 viesēnieši un pa vienam liepājniekam, jēkabpilietim un talseniekam.
Sacensības.
A grupā kā vienīgais no visām grupām ar 100% rezultātu uzvaru izcīnīja Edgars Caics. Ievērības cienīgi būtu pieminēt Baibas Daces Ozoliņas un Ērika Kuharjonoka iekļūšanu 1.līgā aiz borta atstājot Mariju Saveļjevu un pat Salvi Skaraini ( droši vien prakses trūkums - pēdējais turnīrs Pasaules čempionāts jūnijā )! Jāuzteic valmierieša Mārtiņa Svitkas iekļūšanu 2.līgā.
B grupā, lai arī cīņa par 6.vietu jau beidzās 2 kārtas pirms apļa turnīra beigām bija nedaudz garāks spēcīgo spēlētāju saraksts - 1.līgā neizdevās iekļūt 1.posma 2.līgas uzvarētājam Robertam Kupčam ( arī šoreiz uzvarēja 2.līgā ), Romānam Faļkenšteinam un Edijam Bērziņam. Atis Sīlim izdevās neklātienes grupu turnīrā iemest visvairāk vārtu - 171 un sasniegt lielāko gūto/zaudēto vārtu starpību - +137!
C grupā pēc neveiksmes 1.posmā, triumfēja Artūrs Verčins, turklāt bija labākais aizsardzības rādītājā visā grupu turnīrā - ielaistas vien 16 ripas - 0,76 ripas vienā spēlē!
D grupā pēc nepiedalīšanās 1.posmā 1.vietai daudz enerģijas bija uzkrājis Sergejs Mihejevs. Pirmo reizi 1.līgā izdevās iekļūt Ilzei Zucei-Tenčai. Viena punkta attālumā no tās palika jau regulāri tur spēlējošais ventspilnieku līderis A.Žernovojs, kuram kāju priekšā pielika igaunis Vafa Hamdamovs. Tikai 2 punktu attālumā no iekļūšanas 1.līgas bija vēl viena dāma - Elīna Gala.
4.līgā otro reizi pēc kārtas uzvarēja VSJN Ventspils pārstāvis Toms Rubenis, otrais finišēja pirmo reizi LRT spēlējošais KŽDC Valmiera jaunais spēlētājs Emīls Krasts, bet trešais Toma kluba biedrs Rūdolfs Kamzols.
3.līgā E.Krasta sekmīgo sniegumu turpināja vēl viens valmierietis - Einārs Circenis uzvarot apļa turnīru, bet zaudējums 3.līgas finālā inčukalnietim Viktoram Petrovam atbīdīja uz otro vietu.
2.līgā gan pēc apļa turnīra, gan savu 1.vietu play-off izdevās aizstāvēt Robertam Kupčam finālā uzvarot pieredzējušo Romānu Faļkenšteinu.
1.līgā, neskatoties uz veselu 3 spēcīgu mājinieku prombūtni, iekļuva 9 inčukalnieši. Meistaru vietu ieņēma jaunie spēlētāji, bet Haralds Gals piemēram, pat izcīnīja 6.vietu pēc apļa turnīra un pat pakutināja favorītam Kārlim Balodim nervus play-off mačos zaudējot tikai ar 2-3 sērijā. Tikai 14.vietu apļa turnīrā izcīnīja S.Mihejevs, kurš, kā iepriekš minēju, izsita J.Kalnēvicu un K.Balodi un pat iekļuva četriniekā. Brāļus Saulīšus pie sev neērtiem spēlētājiem ( it sevišķi play-off ) tagad var pieskaitīt Raivis Pukinskis! Gaidīsim interesantus notikumus LK turpinājumā!
