Tuvojoties jubilejas, desmitajam Latvijas čempionātam galda hokejā Latvijas Galda hokeja federācija, piedāvā Jums ieskatīties galda hokeja čempionātu vēsturē ( materiālu sagatavoja visu Latvijas čempionātu aculiecinieks Sandis Kalniņš )! Liekas, vēl tikai nesen galda hokejs Latvijā spēra pirmos soļus, bet patiesībā tas jau ir iegājis otrajā desmitā. Kā, jau katram laikam pieklājas, bija savi elki ( piemēram, Raivis Sternāts ), elites spēlētāji, spēlētāji, kuru piedāvātā spēle jau tad atšķīrās no pārējiem ( jau pieminētais R.Sternāts 1.līgā spēja gandrīz par katru no 15 pārējiem spēlētājiem gūt gandrīz 2 reizes vairāk vārtu, pateicoties savam ātrajam spēles stilam uzbrukumā, kas bija daudzu sapnis ), bija vērojami pirmie mēģinājumi aizsargāties pasīvi. Gandrīz katrs 1.čempionāta spēlētājs prata vairākas kombinācijas ( piespēle - metiens pa vārtiem ) izņemot vēl mācīties sākušos ventspilniekus. Daudziem lasītājiem ir vienreizēja iespēja ieskatīties tā laika galda hokeja milžu cīņās, kura līdz šim brīdim internetā nebija pieejama un noskaidrot - cik spēlētāju spēlē aktīvi šobaltdien, kuri bija pie teikšanas pagātnē, kuri varēja būt Latvijas galda hokeja elitē, ja spēlētu vēl šobrīd! Pirmajā aprakstā Jums piedāvājam 1.Latvijas čempionāta gaitu.
1.Latvijas čempionāts galda hokejā notika 2001.gada aprīlī, Rīgā VEF kultūras pilī. Tā kā tur jau bija noticis 1.Rīgas kauss, tad tika nolemts tur sarīkot arī 1.Latvijas čempionātu ( VEF kultūras pils, tam laikam bija ideāla vieta ). 2000./2001.gadu sezona bija pirmā, kad Rīgas čempionāta ( varētu teikt - tagadējo LRT priekštecis ) izspēles principi paredzēja vienādas izejas pozīcijas katrā posmā, kā tiek spēlēts piemēram, Latvijas kausa ietvaros tagad - sacensības sākas ar kvalifikāciju un jebkurš spēlētājs varēja tikt 1.līgā. Līdz tam spēlētāji strikti dalījās pa līgām. Arī 1.Latvijas čempionātā bija paredzēts sākt ar kvalifikāciju ( lai visiem būtu vienādas starta pozīcijas ) un tad pēc ieņemtās vietas grupā nokļūt sev atbilstošā līgā.
Pirmajam Latvijas čempionātam tika nolemts ļaut startēt ierobežotam dalībnieku skaitam un par atskaites punktu tad arī tika ņemts Rīgas čempionāts ( 2.Rīgas čempionāta posmos tajā sezonā piedalījās 97 galda hokejisti! ). Lai piedalītos 1.Latvijas čempionātā nepietika ar vienkāršu līdzdalību visos Rīgas čempionāta posmos, bet bija nepieciešams ieņemt konkrētu vietu reitingā. Paralēli aktīvai darbībai Rīgā, rosība notika arī Ventspilī - turnīri pulcēja pietiekami daudz dalībnieku, lai par viņiem sāktu izrādīt interesi Rīgā un iespējams piešķirtu wild card līdzdalībai Latvijas čempionātā. Tika izlemts, ka 1. čempionātā piedalīsies 40 tā laika labākie galda hokejisti - 30 vietas tika atvēlētas Rīgas čempionāta kopvērtējuma labākajiem spēlētājiem, bet 10 pārējās piešķīra Ventspils pārstāvjiem. Kā jau to varēja paredzēt, tad ventspilnieki izņemot Pēteri Ešmani, kurš spēja apsteigt citu pilsētu pārstāvi, aizņēma pirmās vietas no astes gala. Wild card piešķiršanai bija arī reāls labums Latvijas galda hokejam, jo pēc tam ventspilnieki sāka strauji progresēt. Lai čempionātu padarītu svarīgāku, tad tā laika federācijas darboņi Ilgvars Pavlovskis un Sandis Kalniņš ( arī šobaltdien ) veica izsēšanu pa grupām, bet Ilgvars Pavlovskis vismaz kvalifikācijas turnīram veica mājas darbu - tā kā ar datoriem tolaik vairāk vai mazāk visi bija uz Jūs un ar programmām īpaši neviens nedarbojās, tad mājas apstākļos excelī tika sagatavotas grupu tabulas, kur spēlētājiem līdzīgi mūsdienām atlika vien ierakstīt spēles rezultātu. Līgās nācās samierināties ar rezultāta ierakstīšanu kopējā tabulā! Tolaik vēl nebija CD laika hronometrāžas un tam nolūkam bija tiesnesis, kurš uzņēma laiku uz hronometra un ik pa brīdim paziņoja, cik ir atlicis spēlēt!
Kvalifikācija. Čempionāta dalībnieki tika sadalīti 4 grupās pa 10 katrā. Uz 1.līgu sev vietu izsist varēja grupu 4 labākie spēlētāji. Uzreiz jāpiebilst, ka nekādu sensāciju nebija un 1.līgā iekļuva visi augstāk izsētie. A grupā pārliecinoši pirmās 2 vietas, apspēlējot pārējos, izcīnīja tā laika Latvijas galda hokeja grands Sergejs Mihejevs un strauji progresējošais Sandis Kalniņš. Trešo un 4.vietu dalīja Egīls Belševics un Ilgvars Pavlovskis. B grupā dubultuzvara tā laika vienam no labākajiem junioriem Aleksim Zoldneram un Latvijas galda hokeja leģendai Raivim Sternātam. Pārliecinoši 1.līgai kvalificējās vēl viens meistars Andis Liepa, kā arī Mareks Links. C grupā uzvarēja vēl viens talantīgs juniors ( pēc tam 3 gadus pēc kārtas bija galda hokejists nr.1 Latvijā ) Didzis Ozoliņš. Vēl četriniekā iekļuva Raivja Sternāta sīvākais konkurents Mārtiņš Zirnis, Arnis Jackevičs un Edgars Gūtmanis. D grupā nedaudz negaidīti pirmās 2 vietas Salvim Skarainim un Kristapam Strazdam, kuri aiz sevis atstāja, par spēcīgākiem uzskatītos Jānis Ķirsi un Ivaru Viļķenu - visiem, protams, vieta 1.līgā.
Līgas. 3.līgā uzvarēja Armands Smagars ( uzvārds nav nejaušība - tas ir mums labi pazīstamajam Valtam Smagaram onkulis ) pieminētais ventspilnieks Pēteris Ešmanis finišēja otrais, bet trešais tagadējās Latvijas Avīzes atraktīvais sporta žurnālists Jānis Matulis. No spēlētājiem, kuri spēlēja 3.līgā un pēc tam guva ievērību, var pieminēt Rihardu Ozoliņu, bet Dainis Zariņš mums ir zināms, kā Ventspils galda hokeja dzīves reanimētājs visgrūtākajā Ventspils galda hokeja pastāvēšanas brīdī. 2.līgā uzvarēja strauji progresējošais Jevgēnijs Sprūžs ( vienā no nākamajām sezonām bija spēlētājs nr.2 Latvijā ), otrais bija vecmeistars Vilnis Zoldners, bet trešais daudziem labi zināmais Romāns Faļkenšteins (savulaik ir uzvarējis pat vienā LRT, kas ir vērā ņemams sasniegums! ). Piekto vietu 2.līgā izcīnīja Salvja Skaraiņa dzīves biedre Lienīte Skaraine ( viena no labākajām skeitbordistēm pasaulē ), kura bija vienīgā daiļā dzimuma pārstāve čempionātā! Paši svarīgākie notikumi, protams, risinājās 1.līgā. Jau no paša sākuma divvientulībā izvirzījās tā laika vieni no sīvākajiem konkurentiem Raivis Sternāts un Mārtiņš Zirnis. Uzvarētāju, vairāk vai mazāk, noteica savstarpējā spēle, kurā ar 9-4 krietni pārāks par savu oponentu bija Raivis Sternāts un kļuva par 1.čempionu Latvijas galda hokeja vēsturē. Trešā vieta tika apsteigta par veseliem 6 punktiem - to pamanījās izcīnīt Sergejs Mihejevs, kuram bronzu atnesa precīzs vienīgais metiens spēles priekšpēdējā sekundē pret Arni Jackēviču ( 1-0 ) - ja nebūtu gūti šie vārti, tad vēsturē kā pirmās bronzas izcīnītājs ieietu Jānis Ķirsis! Punktu sadalījums bija ļoti blīvs - pirms pēdējās kārtas uz bronzu pretendēja 7 spēlētāji! No 3.v.-9.v. bija tikai 2 punktu starpība!
Vadošo desmitnieks: 1.v. Raivis Sternārs ( 25p. ), 2.v. Mārtiņš Zirnis ( 24p. ), 3.v. Sergejs Mihejevs ( 18p. ), 4.v. Jānis Ķirsis ( 17p. ), 5.v. Ilgvars Pavlovskis ( 17p. ), 6.v. Didzis Ozoliņš ( 17p. ), 7.v. Aleksis Zoldners ( 17p. ), 8.v. Andis Liepa ( 16p. ), 9.v. Sandis Kalniņš ( 16p. ), 10.v. Kristaps Strazds ( 14p. )
Rezultāti
