Katra septembra otrā svētdiena Latvijā ir atzīta par Tēva dienu, un tēvs jau nav Tēvs, ja viņš šo dienu pavada bez galda hokeja.

Protams, ka LGHF šādā reizē nevarēja palikt malā un ar savu telti un inventāru pievienojās svinētājiem Vērmanītī, tā izlīdzot tiem, kuri nekādi nevarēja atrast galda hokeju pašu mājās.  Kā jau šādās reizēs ierasts, visu pasākuma laiku LGHF šoreiz pārstāvošie E.Belševics un L.Mazurs ņēmās ar bērniem un viņu vecākiem, propagandēja Amatieru līgu, plātījās ar galda hokeju kā pasaules ātrāko un aizraujošāko sportu un demonstrēja savu spēles meistarību gan gribētājiem un gribētājām, gan saviem kolēģiem-sportistiem.  

Jāatzīmē, ka galda hokeja atpazīstamība ir krietni augusi, salīdzinot ar laiku pirms  gadiem pieciem. Reklāmas kampaņas, dalība masu pasākumos un dažu cilvēku individuālie centieni noveduši pie tā, ka vairums apmeklētāju zināja, ka viņiem darīšana ar sporta veidu, kurā var trenēties un spēlēt. Tomēr, kā parasti, bija sūdzības par grūtībām trenēties Rīgā Sarkandaugavas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Līdzšinējie mūsu mēģinājumi izveidot vēl kādu bāzi Rīgā vai pārvietot Sarkandaugavu tuvāk centram nav bijuši veiksmīgi, un šai ziņā jācer uz nākotnes aktivitātēm. Pagaidām atlika tikai ieteikt visiem vai nu tomēr braukāt uz Sarkandaugavu, vai izveidot pašiem savus klubus no klasesbiedriem vai kolēģiem. Jo, ja tevis nav galda hokejā, tad tevis nav vispār.