2002./03.g.sezona bija lielo pārmaiņu sezona.
Pirmkārt jau, pēc provinču spēlētāju līmeņa celšanās un pēc daža laba LGHF vīra idejas tika radīts jauns turnīrs - Latvijas kauss, turklāt vairākos posmos.
Tas arī vēl nebija viss - posmus organizēt tika uzticēts ne tikai Rīgai ( 3 reizes ), bet arī Ventspilij, Pastendei un Inčukalnam, tādējādi veicinot galda hokejistu izaugsmi arī citur. Turklāt, ar katru posmu, katram dalībniekam bija vienādas starta pozīcijas un jebkurš no galda hokejistiem, jebkurā posmā varēja spēlēt savam spēkam atbilstošā līgā startējot no grupu turnīra, nevis kā Rīgas čempionātā, kur spēlētāji bija sadalīti pa līgām un lai iekļūtu augstākajā līgā nācās kulties no zemākām līgām. Piedevām Rīgas čempionāts sāka zaudēt savas pozīcijas un visai loģiska bija spēcīgāka turnīra radīšana. Tā tika radīti LRT ( Latvijas Reitinga Turnīri ), kuriem bija vienāds izcīnāmo punktu skaits katrā posma.
Papildus šiem LK posmiem par LRT tika pasludināti arī Rīgas kauss un Latvijas čempionāts - tātad pirmajā LRT pastāvēšanas sezonā bija 8 šādi turnīri. Šie te LK posmi radīja ļoti lielu rezonansi visā Latvijā un galda hokejs sāka attīstīties vēl straujāk.
Galda hokejisti bija kā izsalkuši pēc kvalitatīva un augstvērtīga hokeja, ko tiem sniedza LK karuselis, kurā varēja izspēlēties krustu šķērsu, it sevišķi 16 labākie spēlētāji, kuri play-off spēlēs ( visi zaudētāji turpināja spēlēt ) noskaidroja vietas no 1.-16. (!!!), tādējādi audzējot muskuļus arī izslēgšanas spēļu mākslā. Liels pluss bija arī 2003.gada gaidāmais Pasaules čempionāts Pilzenē, Čehijā. Līdz ar to galda hokejisti papildus cīnījās par vietu izlasē startam PČ! Arī Latvijas čempionātu skāra pārmaiņas - tā kā LK posmos Augstākajā līgā ( tagad 1.līgā ) allaž spēlēja 24 spēlētāji, tad arī LČ pie teikšanas augstākajā sabiedrībā pirmo reizi tika 24 spēlētāji. Pirmajā un otrajā čempionātā bija dalībnieku ierobežojums tā pat kā 3.čempionātā, tikai šoreiz vairs nevajadzēja veikt nekādu atlasi, to jau paveica LRT un 60 labākie spēlētāji 2003.gada 19.aprīlī varēja doties uz Rīgu, lai aizvadītu 3.čempionātu. Visas sezonas garumā galda hokeja sabiedrība Rīgā tā arī neatrada sev nišu, kurā regulāri aizvadīt savus mačus un tāpēc pēc mētāšanās turpu šurpu nonāca pie sasistas siles - čempionātu nācās aizvadīt kādas skolas nožēlojama paskata aktu zālē, bet tas nebija galvenais - lai arī galda hokejistiem tomēr nebija gluži vienalga kur spēlēt, tomēr galvenais bija vispār spēlēt! Uz čempionātu ieradās 50 galda hokejisti, tātad 10 no tiem spēlētājiem, kuri izcīnīja tiesības spēlēt, nepiedalījās, tomēr pats galvenais spēks bija ierindā.
Sezonas laikā bija izkristalizējušies jaunie galda hokeja spēki - reitingā un par vietām izlasē vecos kadrus Andi Liepu, Ilgvaru Pavlovski un ar Jāni Ķirsi, no izlases izstūma Didzis Ozoliņš, Jevgēnijs Sprūžs un Kristaps Strazds , turklāt itin pieklājīgi - ieņemot Latvijas reitingā attiecīgi 1., 3. un 4.vietas! Čempionāta izspēles formāts palika joprojām vecais - grupu un līgu turnīrs, tikai, kā jau tika pieminēts salīdzinājumā ar 1.un 2.čempionātu, Augstākajā līgā spēlēja jau 24 spēlētāji, nevis 16 un 20. Čempionāta noslēguma trijnieks gandrīz jau varētu teikt ierastais - par 2/3 kā iepriekšējā čempionātā. Pirmās divas vietas izcīnīja LRT pirmo divu vietu ieguvēji Didzis Ozoliņš un Mārtiņš Zirnis, tikai mainītām lomām - par čempionu ar trešo piegājienu beidzot kļuva Mārtiņš Zirnis. Lai arī tas nebija nekāds pārsteigums, tomēr visas sezonas garumā viņam nebija izdevies uzvarēt kādā no LRT, tikmēr jaunā talanta Didža Ozoliņa sērija bija visnotaļ iespaidīga - 2., 1., 1., 2., 1. un 3.vieta pirms Latvijas čempionāta! Vēl lielāku lēcienu veica Sergejs Mihejevs, kurš atkārtoja savu 1.čempionāta varējumu izcīnot bronzas medaļu. Vēl jo vairāk - Sergejs visas sezonas garumā LK posmu ietvaros nespēja pārvarēt 1/4finālu nevienu reizi, kas tam laikam un tādai galda hokeja personībai, kā Sergejs Mihejevs, bija nedzirdēti vājš sniegums! 3.čempionātā ar Ventspils GHK spēlētājiem jau sāka konkurēt Skrundas galda hokejisti.
Vispirms spēlētāji sadalīti 4 grupās pa 12 un 13 spēlētājiem noteica 24 labākos, bet pārējie cīnījās 1.līgā par 25.vietu. A grupā varētu atzīmēt Ati Sīli, Edgara Caica treniņa biedru, kuram tieši Latvijas čempionātā pirmo reizi izdevās iekļūt Augstākajā līgā. B grupā, kā vienīgais visā grupu turnīrā nezaudējot ne punktu, triumfēja Latvijas reitinga spēlētājs nr. 3 - Jevgēnijas Sprūžs. D grupā ar savu uzvaru, pirmos brīdinājumus galda hokeja sabiedrībai nosūtīja Edgars Caics. 2.līgā savas dusmas, par neiekļūšanu Augstākajā līgā izgāza vieni no labākajiem Rīgas junioriem - Maŗcis Andersons un Pēteris Birznieks izcīnot dubultuzvaru, bet 3.vietu nedaudz negaidīti izcīnīja Andra Ozola. Vesels lērums spēlētāju 1.līgā bija no Skrundas, starp kuriem vēlāk izauga nākamie izlases līmeņa spēlētāji - Deniss Vitkovskis, Jevgēnijs Zaharovs, Edgars Mucenieks, Rihards Kungs un Edijs Treigūts.
1.līgā, kā jau minēju vienā no sezonas atbildīgākajiem mačiem, izšāva spēlētāji, kuri visas sezonas garumā nedaudz buksēja. Vēlāk, Pasaules čempionātā Cīrihē jau otro reizi pēc kārtas visaugstāko vietu no Latvijas galda hokeja meistariem izcīnīja tieši Mārtiņš Zirnis, tādējādi vēl reizi apliecinot, ka tajā laikā bija labi pastrādājis treniņos un bija labā sportiskā formā. Noteikti lielas mieles bija Didzim Ozoliņam, kurš pat savstarpējā spēlē bija pārliecinoši apspēlējis Mārtiņu, bet pievīla pats sevi zaudējot vairākus svarīgus punktus pret zemāk stāvošajiem spēlētājiem. Izskatījās, ka izlases spēlētāji bija manāmi noguruši un vairs nepietika spēka pēdējiem mačiem - viens no sezonas līderiem J.Sprūžs ierindojās 8.vietā, Ivars Vilķens pēc lieliskā starta - uzvaras LK 1.posmā pār D.Ozoliņu finālā, liekas vispār apstājās - tikai 10.vieta, pat Latvijas galda hokeja leģenda Raivis Sternāts spējā ierindoties vien 11.vietā un Kristaps Strazds tikai 15.vieta. Tikmēr 4.vietu izdevās izcīnīt Kristapa jaunākajam brālim Edgaram Strazdam, 7.v. finišēja Salvis Skarainis, bet tikmēr klusiņām, starp lauvām krātiņā, 5.vietā ierindojās Edgars Caics, kurš nodrošināja vietu junioru čempionātā. Interesanta cīņa noritēja starp Sandi Kalniņu un Jāni Ķirsi - abiem pirms čempionāta bija vienāds punktu skaits un tas, kurš čempionātā izcīnīs augstāku vietu, tad arī aizņemtu pēdējo 8. vakanto vietu izlasē startam Pasaules čempionātā OPEN klasē. Pēdējo vietu izlasē, izcīnot 6.vietu čempionātā, ieguva Sandis Kalniņš. Jānim nācās samierināties ar 9.vietu. Rezultāti turnīra tabulā bija ļoti blīvi - no 4.vietas līdz 15.vietai šķīra vien 6 punkti. Arī Augstākās līga apakšējais gals nepalika bešā, kas liecināja par meistarības līmeņa izlīdzināšanos. Čempionātā uzteikt noteikti varētu labāko ventspilnieku Ivaru Jorniņu, kuram izdevās izcīnīt 13.vietu un vēl vienu Rīgas junioru Rūdolfu Kreicbergu - 12.vieta. Tikmēr savā pirmajā Augstākās sabiedrības debijas reizē ar 22.vietu nācās samierināties Atim Sīlim, toties tā bija laba skola.
Rezultāti
