Aizvadīts 20. Inčukalna čempionāts.

Noslēpumainais piecinieks! Vienā no šī gada noslēpumainākajām dienām - 22.februārī (meklēt interneta portālos rakstus par gaišreģi Vangu :) ), dienā ar pieciem divniekiem (22.2.2020.) Inčukalna GH Klubs aizvadīja vienu no desmitgades svarīgākajiem kluba turnīriem – Inčukalna čempionātu, kura gadskārta sita 20 reizi – tik daudz reižu Inčukalnā ir noticis vietējais čempionāts, turklāt neizlaižot nevienu gadu. Ja vēl piemin, ka ar galda hokeju Inčukalnā sāka nodarboties 2000.gadā, tad sanāk vesela acīte – 21! Vēl viens ievērības cienīgs fakts – Inčukalna čempionāts kā turnīrs ir vecāks par Latvijas
čempionātu – pirmo reizi tālajā 2001.gadā Inčukalna čempionāts tika izspēlēts gandrīz par 2 mēnešiem agrāk – 16.februāris pret 7.aprīli! Jāpiebilst ka, arī Latvijas meistarsacīkstes martā piedzīvos jubileju – tiks aizvadītas 20 reizi. Arī agrāk Inčukalna čempionāts ierasti notika nedēļu vai divas pirms Latvijas čempionāta, bet turnīru pārbagātības rezultātā nācās pārcelt to uz klusākiem ūdeņiem – aizvadīt tad, kad kalendārajā sezonā ir mazāk nozīmīgi turnīri. Tomēr liktenim ir labpaticies atkal savest kopā abus turnīrus. Šoreiz jau Latvijas čempionātu otro sezonu pēc kārtas ir jāaizvada marta sākumā, jo maija pirmās nedēļas jau labu laiku aizņem viens Pasaules tūres posms pēc otra! Tā rezultātā Latvijas meistarsacīkstes norisināsies 2 nedēļas pēc Inčukalna čempionāta!

Jubilejas aicinājums!Pa šiem 20 gadiem čempionāts ir piedzīvojis gan kritumus, gan arī veiksmīgākus periodus, kas gājis roku rokā ar paaudžu maiņām. Pat neskatoties uz to, ka jubilejas turnīrs sasniedza dalībnieku rekordskaitu (54spēlētāji pret līdzšinējiem 42),  nevarētu teikt, ka tagad klubs ir sasniedzis gan kvantitātes gan kvalitātes kalngalus! Protams, ka organizatori it īpaši piestrādāja pie tā, lai uz jubilejas turnīru tiktu savākts daudz konkurētspējīgāks sastāvs, tomēr jāatceras, ka tas notika pateicoties maģiskajam 20-iekam. Var tikai zīlēt, vai nākamgad būs tik pat daudz spēlēt gribētāju. Čempionātā piedalījās, gan jaunā paaudze, gan potenciālie jaunie kluba un pulciņa biedri, gan pieredzējušie buki, kuri daudz maz regulāri piedalās kādos mačos. Un tomēr pēc īpašā uzaicinājuma atsaucās tādi kadri kā – Edijs un Aivars Vāveri, Kaspars Dubavs, Kaspars Kuharjonoks, Pauls Albužis, Kaspars Puikevics, Ilze ZuceTenča, Elīna Gala, Dārta Avotiņa (Ozoliņa), Jānis Markulis, Aldis Timermanis, Tomass Keišs un Didzis Ziemelis. Bet visvairāk kremt to dalībnieku nespēlēšana, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties – trīs Inčukalna čempionāta uzvarētāji – Edgars Saulītis, Jānis Kalnevics un Filips Buhtujevs, kā arī Kārlis Balodis, Jānis un Guntis Karlovski, Ēriks Kuharjonoks, Roberts Meijers, Roberts Suharevs juniors, Aigvars Eglītis, Hugo Brengulis, Toms Kaupužs, Rolands Zariņš, Viesturs Šmits, Artis Skujnieks, Roberts Kupčs un vēl dažs labs. Var tikai iedomāties, kāda būtu bijusi konkurence uz 20 vietām 1.līgā un uz 8 vietām play-off! Iespējams, pie šāda sastāva neviens juniors nespētu ielauzties 8-iekā!

Lai piesaistītu dalībniekus organizatoriem ar pliku turnīru un apaļu skaitli vien nepietika – nācās stāstu izpušķot! Papildus čempionātam bija paredzēta vakara izklaidējošā programma ar daudzām ekstrām, kā arī Inčukalna sporta kompleksa peldbaseina apmeklējums. Bet tas arī nebija viss!

Atkalredzēšanās! Pat nesākot spēlēt vairāki no senākajiem cīņu biedriem neslēpa izbrīnu, kādi spēlētāji ir ieradušies uz jubilejas čempionātu, kā arī viņu acīs bija redzams neviltots prieks par atkal redzēšanos - viņi bija priecīgi pārmīt vārdus par laicīgo dzīvo. Dažādu paaudžu spēlētājiem sasēžoties mazajās tribīnēs tika atklāts turnīrs – kluba vadītājs kavējās atmiņās 20 gadu senajā vēsturē un pārējie ar interesi klausījās. Pēcāk jubilejas čempionāta dalībnieki vēsturei nodeva nākamo liecību – foto mirkļos tika iemūžināti visi čempionāta dalībnieki vienkopus. Dalībnieki varēja vērot arī kluba formu izaugsmi – visu veida kluba formas tika izstādītas apskatei, bet izrādījās, ka kluba vadītājam iztrūka veselas 2 formas, kuras ar savu klātbūtni papildināja Aivars Vāvers un Mikus Saulītis – kā izrādījās vienu no formām piemeklēja vecuma cenzs, bet otra pirms kāda laika bija devusies pie galda hokeja formu kolekcionāra Ukrainā!

Rainers nokārto hat-trick! Vienu no sezonas galvenajiem mērķiem izdevās īstenot Raineram Kalniņam – uzvarēt ilgi gaidīto čempionātu. Līdz šim Rainers bija uzvarējis 2 no 3 Inčukalna GHK rīkotajiem turnīriem -  gan Inčukalna GH Līgas kopvērtējumā, gan arī Inčukalna CHALLENGE (tas gan viņam izdevās tikai šosezon decembrī), tad tagad beidzot to izdarīja arī Inčukalna čempionātā, turklāt Raineram tenisa terminoloģijā izsakoties ir 3 mačbumbas(praktiski, var teikt ir tikai jāpiedalās un jānospēlē pieklājīgi kaut vienā no 3 atlikušajiem posmiem), lai nokārtotu uzvaru arī šīs sezonas Inčukalna GHL kopvērtējumā un kļūtu par pirmo inčukalnieti, kurš vienas sezonas laikā ir ieguvis visus iespējamos kluba titulus! Pie Hat-trick, jeb pie visiem 3 turnīru tituliem (dažādās sezonās) pašlaik ir tikuši tikai 3 spēlētāji – Sandis Kalniņš, Jānis Kalnevics un Matīss Saulītis, bet viņi to nav spējuši izdarīt vienas sezonas laikā!

Bez pārsteigumiem! Pēc Inčukalna čempionāta ierastā scenārija (sacensības 3 kārtās) turnīrs sākās ar grupu cīņām un tās norisinājās samērā mierīgi un nekādi pārsteigumi netika novēroti. 1.līgā iekļuva vecāko junioru desants – T.Baumanis, R.Līvmanis, P.Strods, R.Paeglis, I.Garančs, R.Siņicins, gan nedaudz jaunākie K.Markus un R.Kuhaļskis, regulāri LRT startējušie tēvs un dēls Kalniņi, vecais Latvijas Top desants – Matīss un Mikus Saulīši, D.Ziemelis un H.Gals, vienīgā dāma, pasaules čempione Ilze Zuce-Tenča, nesenais juniors Aigars Romals un mūsu LRT organizatoriskās grupas vietnieks K.Kuharjonoks, kā arī vecmeistaru trio – Kaspars Dubavs un Aivars un Edijs Vāveri!

Pirmais viesis! Uzsākoties spēlēm līgās gaidīja pirmais čempionāta ciemiņš Latvijas GHF vadītājs Romāns Blūmentāls, kurš pateicās par ilgmūžību Inčukalna GHKlubam, novēlēja veiksmi visiem sportiskajā izaugsmē un dāvināja jaunu galdu hokeja spēli Stiga Play-Off 21!

Līgas cīņas pirmie beidza 3.līgas dalībnieki – 14 spēlētāji noskaidroja, ka šī latiņa bija par zemu 2004.gada bronzas laureātam Aldim Timermanim – uzvara visos 13 mačos atnesa 41.noslēguma tabulā. 3.līgu sastādīja potenciālie jaunie kluba biedri.

2.līgā pulveris vēl salīdzinoši sauss bija Jānim Markulim, kurš cīņās par 21.-40.vietuzaudēja tikai vienu reizi un noslēgumā ierindojās godpilnajā 21.vietā. Viņam sekoja vēl viens vecā kaluma dalībnieks Konstantīns Zabello. Patīkami pārsteidza viens no jaunākajiem dalībniekiem Rainers Neija pieredzējušo spēlētāju ielenkumā spēja izcīnīt 3.vietu, bet 4.vietā bijušais pulciņa pārstāvis Kārlis Veide, kurš tā nopietnāk bija trenējies tikai 1 gadu. Jāatzīmē, ka visai četrotnei un arī vēl Tomasam Keišam izdevās apsteigt pieredzējušās Latvijas izlases dāmas Elīnu Galu un Dārtu Avotiņu (Ozoliņu), kuras ieņēma attiecīgi 6.un 7.vietas.

Saldais ēdiens gaidīja cīņas 1.līgā, kur uz vietu play-off sākotnēji bija kādi 14 pretendenti, bet uz apļa turnīra beigām skaits saruka līdz 11. Uz pirmo trijnieku kursu uzņēma Rainers Kalniņš, Matīss Saulītis un Didzis Ziemelis pārliecinoši noturot to līdz beigām – 4.vieta atpalika par 4 punktiem. Līgu pārliecinoši novinnēja Rainers ar 35 punktiem, bet Matīss un Didzis savāca pa 31 punktm. Rainers bija arī vienīgais, kurš guva vairāk kā 100 vārtus – 101! Kā nākamie vairākas kārtas pirms apļa turnīra noslēguma vietu izslēgšanas spēlēs nodrošināja Mikus Saulītis un Rinalds Siņicins (27 punkti), Toms Baumanis ar 25 un Sandis Kalniņš ar 24 punktiem. Uz pēdējo vakanto 8.vietu izvērtās sīva cīņa starp 4 spēlētājiem – Haraldu Galu, Patriku Strodu, Intaru Garanču un Ralfu Paegli. Kā pirmais no cīņas izstājās Ralfs, kuram negaidīts zaudējums A.Vāveram ar 0-1, neizšķirts ar tiešo konkurentu Intaru Garanču 1-1 un bija jāizlaiž pēdējā kārta. Pirms pēdējās kārtas 8.pozīcijā atradās I.Garančs (21 punkts), aiz viņa sekoja H.Gals arī ar 21 punktu un zaudējumu savstarpējā spēlē un P.Strods ar 20 punktiem. Pirms pēdējās kārtas Intaram bija tika viena bēda -  jāaizvada spēle pret pēdējo 2 Latvijas kausa posmu uzvarētāju un potenciālo favorītu R.Kalniņu. Pēdējā kārtā P.Strods un H.Gals izdarīja visu no sevis atkarīgo uzvarot savus oponentus, kā arī sagaidot Intara zaudējumu! Līdz ar to tieši vecmeistars Haralds Gals pievienojās play-offlistei!

Labu spēli ik pa brīdim demonstrēja Kaspars Kuharjonoks, kuram pietrūkst tikai spēļu prakses labākam rezultātam – noslēgumā cienījamā 12.vieta. Spēles attīstības līmeni un jaunās paaudzes varējumu varēja izjust kādreizējie meistari, kuriem viegli vis negāja – Edijs Vāvers (14.vieta), Kaspars Dubavs (19.vieta) un Aivars Vāvers (20.vieta).

Uzvara Inčukalnā nāk grūtāk kā Latvijā!Protams, ka nevar salīdzināt Latvijas reitinga turnīru līmeni ar Inčukalna čempionāta jaunās un vecās, aizmirstās paaudzes jaukto turnīru, bet pēdējā Latvijas kausa posmā Raineram uzvara play-off vismaz tīri statistiski nāca vieglāk, kā Inčukalnā, jo nezaudēja nevienā no izslēgšanas turnīra spēlēm!

1/4fināla pārī starp Raineru Kalniņu un Haraldu Galu, protams, varēja paredzēt sēriju no 4, maksimums 5 spēlēm. Tā arī notika – Rainers ieslēdza savu lielgabala artilēriju uzbrukumā pat īpaši neuztraucoties par aizsardzību (ielaisti pat 12 vārti)– 1.līgā vidēji spēlē iemestajām 5,3 ripām, pret Haraldu pievienoja 5,5 ripas un uzvara 4 spēlēs.

Diezgan bieži Inčukalna turnīros play-off savā starpā ir spēlējuši Matīss Saulītis un Sandis Kalniņš un tā tas notika arī šoreiz. Savu pašreizējo čempiona titulu veiksmīgi turpināja aizstāvēt Matīss zaudējot tikai 1 spēlē, bet pārējās uzvarētas itin pārliecinoši. Pēc sērijas Sandis atzina, ka tā bija viena no vājākajām sērijām pret Matīsu – sajūta bija tāda, ka Matīss nekur nav aizgājis tālu no sacensību režīma un turpina trenēties un spēlēt regulāri.

Sērija 5 spēlēs beidzās arī starp pieredzējušo Didzi Ziemeli un Tomu Baumani, tikai sērijā rezultāti bija daudz sīvāki. Pirmajās 3 spēlēs Didzis uzvarēja ar 3-2 un 2 no tām beidzās pagarinājumos, beigās pieredze ņēma virsroku!

Vēl vienā pārī starp pieredzi un junioru tika izspēlēti maksimālie 7 mači. Spēlē pret Rinaldu Siņicinušķita, ka Miku Saulīti piemeklēs kārtējā neveiksme izslēgšanas spēļu ietvaros, tomēr izdevās izraut uzvaru sērijā ar 4-3 atrodoties iedzinējos ar 1-3, turklāt 5 spēlē Rinaldam jau pagarinājumā bija iespēja novest sēriju līdz uzvarai ar 4-1. Tā rezultātā zaudējums pagarinājumā un arī atlikušajās 2 spēlēs!

1/2finālā savu pirmo zaudējumu play-off piedzīvoja Rainers Kalniņš - nelielā aizķeršanās pret Miku Saulīti iznāca 4 spēlē, kad sērijā jau bija vadība ar 3-0. Arī šeit uzbrukuma lielgabals strādāja nevainojami – 5 vārti vidēji spēlē un pēdējā no tām Mikus bija bezspēcīgs pat iemetot 4 ripas – zaudējums ar 4-8 un 1-4 sērijā.

Otrajā pārī sērija arī beidzās ar 4-1 par labu pēdējo 2 gadu un ņemot vērā pēdējo 7 gadu 6-kārtējam čempionam Matīsam Saulītim. Tomēr šeit sērija bija saspringtāka – visas savas spēles Matīss Saulītis uzvarēja ar minimālu pārsvaru, turklāt 2 pagarinājumos, tomēr jāsaka, ka veiksme vienmēr uzsmaida stiprākajam!

Bronza tiek Ziemelim!Jubilejas čempionātā cīņas vispirms sākās ar sēriju par bronzu, kurā tikās 2005.gada čempions Mikus Saulītis un 2008.gada čempions Didzis Ziemelis. Sērija sākās līdzvērtīgi uzvarot te vienam te otram un nonākot līdz 2-2.Tad savu neveiksmju joslu izslēgšanas spēlēs nelaikā paturpināja Mikus Saulītis un zaudējot divos pagarinājumos pēc kārtas atvadījās no goda pjedestāla, bet savu 3 medaļu Inčukalna čempionātos un otro bronzu izcīnīja Didzis Ziemelis.

Gaidītais tituls! Nav noslēpums, ka Rainers pašlaik ir ne tikai viens no progresējošākiem spēlētājiem Inčukalnā, bet arī Latvijā un zinot to, kā Inčukalna jubilejas čempionātam gatavojās kluba vadība, bija gatavs grauzt ledu, lai tikai uzvarētu tajā! Lai arī sērijai bija pavisam cita gaita, viņš beidzot to paveica un ieguva kāroto titulu.

Izdziestot gaismai sporta kompleksa zālē un parādoties prožektoru starmešu kūlim Inčukalna čempionātam speciāli izvietotajā mazo tribīņu ieskautajā centrālajā galda hokeja laukumā, skanot leģendārajai dziesmai ‘’EyesOfTheTiger” no zāles tālākā gala parādījās pretendents Rainers Kalniņš, bet pēc viņa sekoja čempions Matīss Saulītis. Negaidītiem notikumiem uzņemot tādus apgriezienus visi vērotāji, ieskaitot pašu jaunāko paaudzi, iekārtojās tribīnēs un līdz pat fināla beigām to neatstāja – vēl vairāk – sēriju vērot bija sanākuši arī vietējie jaunieši, kuri pagarināja tribīņu izmērus stāvot lielajās zāles tribīnēs, kuriem piebiedrojās arī vietējās deju studijas “Born To Dance’’ meitenes. Beidzot tika sasniegts vēlamais tribīņu pielietojums – fināla laikā beidzot bija sacensību un čempionāta spriedzes aura, kuru mēs nekad neesam izjutuši Latvijas čempionāta laikā. Maksimālais vērotāju skaits finālā pārsniedza 50!

Varēja nojaust, ka fināla ievads bija saspringts tieši emocionālajā ziņā, jo finālisti spēlēja gan samērā lēni un akadēmiski un šķiet, mēģināja uztaustīt pretinieka vājās puses. Tā no samērā pārliecinošās abu sāncenšu spēles pirmajās 2 play-off kārtās pēkšņi iestājās morālais slogs, kas sasaistīja abiem rokas, bet labāk šādā spēlē iejutās un arī veicās Raineram Kalniņam panākot sērijā 3-0 vadību. Tomēr, jāatzīst, ka īpaši daudz no sērijas sākuma atmiņā nekas nepalika – vien Rainera realizētie Verčina metieni. Ja man nāktos vēl precīzāk izklāstīt katru spēli, tad atmiņā no sērijas iespiedās Matīsa atspēlēšanas mēģinājums – uzvara nākamajās 2 spēlēs ar 5-3 un 4-3 pagarinājumā - spēlēs, kurās varēja atpazīt Matīsa rokrakstu – izgājieni abos stūros un kreisā flanga kombinācijas. Tomēr 6 spēle izvērtās par pēdējo un Rainers sakopojot visu savu enerģiju un spēkus gan ar meistarību gan ar gaļu nokārtoja jautājumu par čempiona titulu ar uzvaru 7-3!

Un atkal talkā varēja ņemt teicienu: ‘’Karalis Ir Miris, lai dzīvo jaunais Karalis’’!

Atpūta. Protams, kā jau tādam pasākumam pieklājas, dienas programma sasniedza tikai ekvatoru. Aptuveni no 18.00 -20.00 dalībnieki varēja baudīt atpūtu Inčukalna sporta kompleksa peldbaseinā un saunā, kā arī gatavoties vakara saviesīgajam pasākumam.

Otrais viesis! Saviesīgajam pasākumam bija neformāls statuss, tomēr tas sākās, pareizāk sakot, turpinājās pēc sacensību daļas ar apbalvošanas ceremoniju. Un te gaidīja vakara otrais viesis – apbalvošanas ceremonijā balvas pasniedza un arī nelielu runu teica Pasaules čempions galda hokejā Edgars Caics! Apbalvošana izvērtās visai gara, jo pirmkārt, neviens nekur nesteidzās un izbaudīja šos mirkļus, otrkārt, apbalvoti tika 6 labākie visās nominācijās! Pēcāk Edgars ar kundzi Diānu piebiedrojās saviesīgajam pasākumam un baudīja vakara gaitu.

Pirmie, kā ierasts tika apbalvoti debitanti – spēlētāji, kuri pirmo reizi spēlē Inčukalna čempionātā. Par uzvarētāju debitantiem kļuva pašreizējā pulciņa biedra Krišjāņa Kurzemnieka vecākais brālis, kurš savulaik kādu gadu apmeklēja treniņus un piedalījās sacensībās, bet ne reizi nebija spēlējis Inčukalna čempionātā. Attiecīgi 2.un 3.vietās ierindojās Jurģis Tihomirovs un Marks Kristians Krauze.

Jaunāko junioru konkurencē par uzvarētāju kļuva RailendsKuhaļskis, kurš kā vienīgais U-14 pārstāvis iekļuva 1.līgā. 2.vietu izcīnīja mazais nazītis Rainers Neija, bet 3.vietu Margarita Ābele.

Sieviešu konkurencē viss trijnieks bijušajām izlases dalībniecēm – 1.vieta Ilzei Zucei-Tenčai (vienīgā iekļuva 1.līgā un kopējā konkurencē izcīnīja 13.vietu), bet attiecīgi 2.un 3.vieta Elīnai Galai un Dārtai Avotiņai. Ļoti atzīstami cīnījās jaunā Margarita Ābele, kurai šajā haizivju konkurencē tikai nedaudz pietrūka līdz bronzai.

Protams, jubilejas turnīrā tika sumināti arī seniori – uzvara Sandim Kalniņam, kurš klubā pašlaik ir vienīgais šīs nominācijas pārstāvis ar regulāru sacensību stāžu, otrais Aivars Vāvers, bet trešais jau pieminētais Aldis Timermanis.

Otrajā liekākajā nominācijā pēc skaita – junioriem (34 dalībnieki no 54) viss trijnieks sastāvēja no junioriem, kuri iekļuva play-off kārtā – automātiski uzvarot OPEN klasē arī par uzvarētāju kļuva Rainers Kalniņš, aiz sevis atstājot Rinaldu Siņicinu (sudrabs) un Tomu Baumani (bronza).

Vakara programma.Visa vakara garumā saviesīgajā pasākumā viesi tika lutināti ar izklaidi – fonā mūziku skandināja dīdžejs, vakara vadītājs aizpildīja klusuma brīžus ar lustīgām spēlēm, pēc sirds patikas varēja mieloties pie zviedru galda. Teju uzreiz pēc apbalvošanas ciemos ieradās trešais viesis – iluzionists, kurš izklaidēja ar dažādiem burvju trikiem un roku veiklību. Viesi piedzīvoja arī veselas 2 loterijas, kurās bija sponsoru un atbalstītāju balvas (paldies Inčukalna novada domei, tirdzniecības un atpūtas parkam Rāmkalni, vietējiem ,,Elvi’’ un Benu aptieka’’ veikaliem, ‘’Ķekava avotam’’, ‘’Mollers’’ uztura bagātinātājiem, kā arī Latvijas Galda hokeja federācijai). Saviesīgais pasākums turpinājās ar jubilejai speciāli pagatavotas tortes baudīšanu uz kuras bija Inčukalna čempionāta logo un gada skaitlis “20” un turpinājās līdz pat pusnaktij, kad tika sveikti 23.februāra jubilāri – Haralds Gals vārda dienā un dīdžejs Armands dzimšanas dienā!