Par pieaugumu paldies jāsaka vispirms Burtniekiem ar Valmieru, kuri ar autobusu atgādāja 16 dalībniekus. Mazāks busiņš ieradās arī no Ventspils, kuru pārstāvēja 9 cilvēki, un paši saimnieki lika galdā 17 spēlētājus. Formāli skaita ziņā vislabāk izskatījās Rīga, kura spēja salasīt 18 galda hokejistus. Vēl uz kartes atzīmējās Jūrmala (2), Talsi un Vangaži (faktiski tas pats Inčukalns).

Spēles notika Inčukalna sporta kompleksā, kurā šādam cilvēku daudzumam vēsā laikā ir labi apstākļi.

Junioru sacensībās, kā jau tas bieži notiek mazāk ievērojamos turnīros, netrūka ne pārāk lielu pārsteigumu. Nav īpaša sensācija, ka mājinieks R.Kalniņš finālsērijā apspēlēja favorītu R.Miglinieku, nav arī liels brīnums, ka 3. izsētais Mazurs palika sestais, nestabili nospēlējis riņķi un pēc tam zaudēdams sērijā par 5. vietu tikpat grūti prognozējamajam R.Liepiņam. 4. izsētais Arhinovičs vispār pamanījās neiekļūt astotniekā, viņa un tāpat astotniekā neiekļuvušo un galā 9.-11. vietas ieņēmušo Siņicina un R.Riekstiņa vietas aizņēma izsētie kā potenciālās tās pašas 9.-11. vietas: T.Baumanis (lēciens no 10 sējuma vietas uz 4.), S.Bružēvics (7.) un R.Līvmanis (8.), kuram gan pietrūka dukas spēlēt sērijas par vēl augstāku vietu. Pie junioru bronzas tika riņķi pārliecinoši nospēlējušais K.Riekstiņš.

Zemāk pie junioriem arī nekas īpaši negaidīts nenotika, visas iegūtu vietu atšķirības no sējuma nepārsniedza 5. Vienīgais izņēmums bija Burtnieku/Rencēnu J.Liepiņš, kurš uzleca no 42. sējuma uz 33., uzvarēdams 3. līgu, bet tas drīzāk skaidrojams ar viņa līdzšinējo mazo piedalīšanos turnīros.

Tāpat arī pie dāmām nebija nekā īpaši negaidīta. Spēlēs par 1. vietu enerģiskāk noskaņotā K.Lagzdiņa pārspēja E.Rācenāju, kura pēdējā laikā vairs nav aktīva galda hokeja lietās, par trešo vietu I.Faļkenšteina no RGHK uzvarēja vēl nepietiekami pieredzējušo mājinieci M.Ābeli. Piekto vietu arī izcīnīja inčukalniece - K.Gailīte.

Veterānu pirmās divas vietas, S. Mihejevs un A.Žernovojs, bija ļoti prognozējamas, taču zemāk sākās īsts riņķadancis. Neticami īsais pamatturnīrs (tikai 11 spēles katram) neatstāja ne vietu kļūdām, ne laiku ieslēgties, un izslēgšanas spēļu loterijā uzvarēja stabilākā nervu sistēma - pie 3. vietas tika ventspilnieks G.Ernšteins, kurš vispirms sērijā uzvarēja pret trešo izsēto S.Kalniņu 4 papildlaikus ar vienādu rezultātu 4:3, bet pēc tam finišēja pusfināla sestajā spēlē, ar 4:3 pieveicot talsenieku S.Skaraini. Mazliet apbēdinātais un ļoti dusmīgais S.Kalniņš pēc tam sarīkoja paraugstundu spēlēs par 5.-8. vietu, lai gan sāka tur ar zaudējumu... Žubeckim. Mūsu datoriķis, kurš uzspēlē galda hokeju daudz ja pāris reizes gadā un parasti ar skumjiem rezultātiem, šoreiz pilnībā izmantoja savas "melnā zirdziņa" priekšrocības un iekļuva astotniekā, izspiezdams no tā E.Belševicu. Tā rezultātā kategorijas  50+ sudrabs, kuru līdz šim vienmēr bija paņēmis Belševics, šoreiz tika jūrmalniekam G.Bulam, kurš riņķa turnīrā bija labāks.

Beigās ziņa par citām lietām. ITHF nav saņēmusi nekādus priekšlikumus par EČ-2020 rīkošanu, un Akselsens interesējas, vai tā vietā labāk nesarīkot Masters turnīru 50 labākajiem Pasaules tūres spēlētājiem - vadoties no tā, ka 50 nav 200 un sarīkot vienkārši nelielu turnīru nav tik grūti. Pat ja vairumam valstu 50 cilvēki nešķiet neliels turnīrs.