Paldies!

Sveiciens, Intar, dzimšanas dienā! Un pie viena lustīgu Līgošanu!

Man šķiet, ka LGHF (ar ko domāta valde) manā personā jau visai bieži izklāstījusi, uz ko tā tiecas un kāpēc. Reizēm derētu arī palasīties, tā kā caur manu personisko viedokli reizēm nejauši izsprūk arī oficiālais, turklāt tādā tiešā formā, kādā cits to neuzdrīkstētos izteikt LGHF valde tiecas vienlaikus uz dažādiem skaidriem un konkrētiem mērķiem un gaida to realizāciju no dažādiem cilvēkiem. Protams, gaida pirmām kārtām no tiem, kas ir pietiekami darbīgi vismaz tās sēžu apmeklēšanai. Rupji runājot, LGHF ir komercorganizācija, kas ieinteresēta četrās lietās: PČ/EČ medaļās cik tik var pagrābt, lai valsts dod naudu par sasniegumiem; lielos un skaļos pasākumos, kam valsts dod naudu par ķeksīšiem atskaitēs; izlases sportistos no tādiem miestiem, kas gatavi apmaksāt savu sportistu ceļojumus; un masveidībā neatkarīgi no rezultātiem, lai būtu kas pērk galdus. Ja kaut ko aizmirsu, tad sk. vecos papīros. Smaidošu bērnu sejas te interesē tikai vienam cilvēkam, spriežot pēc reālajām aktivitātēm. Un arī tikai tāpēc, ka viņam uz to ir laiks.

Tieši tā! Sākumā galvenais ir saprast, uz ko tiecas nevis katrs spēlētājs, bet LGHF. Ir starpība, vai federācija tiecas uz zeltu, uz trim zeltiem vai arī vienkārši uz smaidīgu bērnu sejām.

Kad LGHF būs nolikuši savu mērķi (skaidru un konkrētu), tad tas ir jāpavēsta visiem mums, lai tie, kuri vismaz kaut ko dara attīstības ziņā, zina, uz ko ir jātiecas.

Attīstība ir ļoti plašs jēdziens. Tikai jāsaprot, kas ir prioritāte un kurā virzienā strādāt? Strādājam, lai ražotu elites sportistus, vai strādājam, lai vairotu GH spēlētāju skaitu? Ja ražojam elites sportistus, tad te tiešām jautājums vairāk mūsu elites spēlētājiem – Caicam un Sīlim, jo viņi vislabāk zinās kas darāms viņu audzēkņiem. Ja vēlamies, lai arī reģionos ražo elites sportistus, prasītos pēc treneru semināriem un treniņnometnēm, kuros labākie treneri dalītos pieredzē ar pārējiem. Bez visa tā, tāpat neiztikt bez iekšēji motivētiem spēlētājiem, kas patiešām grib strādāt un šo virsotni sasniegt, tātad, būtu gatavi strādāt 10 000 stundas. Kā šādu iekšēju motivāciju saglabāt, godīgi sakot, nezinu. Varbūt kādam elites spēlētājam ir padoms?

Negribu tajā visā pārāk iedziļināties, bet risinājumi ir vienmēr. Ja varējām pacelties no pilnīgas apakšas, līdz galda hokeja lielvalstij, tas nozīmē, ka viss ir paveicams. Un ir diezgan skaidri redzams, kādēļ viss ir apstājies. Progresīvajos laikos vismaz 80% no izlases saražoja Skrundas un Inčukalna klubi. Ja paskatāmies, kas ar šīm ''ražotnēm'' noticis pēdējo gadu laikā... tad diezgan skaidrs top, kāpēc izlase ir iestrēgusi. Nav vairs stabilas spēlētāju ražotnes. Šobrīd izlases nākotne pa lielam atkarīga tikai no tā, ko izdosies "saražot'' Caicam. Lai neapvainojas ICH, Ventspils uc klubi, kas darbojas, negribu nevienu noniecināt, bet tāda ir šā brīža realitāte.

Lai gan piekrist var jebkuram no jums, tomēr viena lieta ir skaidra - ja redzama problēma, tā ir jārisina!
Kāpēc mēs visi esam tik gudri, lai atrastu negatīvo, bet neesam tik gudri, lai sniegtu risinājumus?
Ik viens no mums galda hokeja saimē ir ieinteresēts, lai tas augtu un attīstītos, bet kāpēc neviens nav gatavs iedarbināt smadzenes, kā arī piecelt pēcpusi no krēsla un kaut ko darīt?

Esmu priecīga, ka ir vēl tādi cilvēki kā R&P, kuri, paši nepiedaloties, vēl seko līdzi, kas ar mums notiek un uztraucas, bet varbūt tieši šie ir tie cilvēki, kuriem no malas labāk ir redzams, kas un kā notiek...
R&P, kā jau teicu, katrai problēmai ir atrisinājums. Tu saskati problēmu, vai arī risinājums ir saskatāms?

Nezinu, bet vai iekļūšana pasaules elitē nav pašu spēlētāju motivācijas jautājums? Ir tāda teorija - ja vēlies būt izcils kādā jomā, tad tajā jānostrādā 10 000 stundas. Tas nozīmētu - ik dienu trenējoties 4 stundas 6-7 gadus, būsi šīs stundas sakrājis. Acimredzot tik motivēti strādāt ir 1 no miljona

Redz, tā krīze jau ir kopēja būšana. Reāli uz augšu ceļas tikai krievi un cik necik ukraiņi, neskaitot apakšgala spirināšanos. Citi stiprie labākajā gadījumā iestrēguši kā mēs, turklāt nespēj savākt sastāvu.

Egīl, tikai pavisam reāli, ka drīz varam būt ārpus medaļām un nebūs arī tā 2.vieta vairs. Un pašapmierinātībai vairs nebūs pamata.